Apgaismība

Apgaismība – tas ir joks

Šri Šris Ravi Šankars

 

Meklētāji garīgajā ceļā vēlas zināt par Apgaismību. Kas ir Apgaismība? Es teikšu, ka Apgaismībaapgaismiba.jpg ir kā joks! Tas ir kā zivs okeānā, kura meklē okeānu.

Reiz zivis sapulcējās, lai apspriestu, kura no viņām ir redzējusi okeānu. Neviena nevarēja teikt, ka tieši viņa ir  redzējusi okeānu. Tad viena zivs teica: "Es domāju, ka mans diženais vectēvs ir redzējis okeānu!" Otra zivs sacīja: "Jā, jā, es arī dzirdēju par to."  Trešā zivs paziņoja: "Jā, noteikti, viņa diženais vectēvs redzēja okeānu."

Tad zivis uzcēla milzīgu templi un uzstādīja statuju šīs zivs dižajam vectēvam. Viņas teica: "Viņš redzēja okeānu. Viņš bija saistīts ar okeānu. "

Apgaismība ir mūsu esības būtība, kustība pie mūsu paša Es un dzīve izejot no tā.

Mēs visi atnācām šajā pasaulē ar nevainības dāvanu, bet pakāpeniski, kļūstot arvien gudrākiem, mēs zaudējām savu nevainību. Mēs piedzimām iekšējā klusumā, un, kamēr pieaugām, mēs zaudējām savu klusumu un piepildījām to ar  vārdiem. Mēs atstājām savas sirdis un pēc kāda laika jau sākām dzīvot galvās (prātā).

Ceļojums pretējā virzienā ir apgaismība. Tas ir ceļojums no galvas atpakaļ uz sirdi, no vārdiem atpakaļ uz klusumu, mūsu nevainības atgriešanās, neskatoties uz mūsu intelektu. Un, lai gan tas ir ļoti vienkārši, tas ir lielisks sasniegums.

Zināšanām vajadzētu novest tevi pie skaistā "Es nezinu". Zināšanu mērķis ir nezināšana!

Pilnīgas zināšanas novedīs tevi pie izbrīna un pārsteiguma. Tas ļaus tev apzināt šo realitāti. Noslēpumi pastāv tāpēc lai tos izdzīvotu, nevis lai saprastu. Cilvēks var dzīvot savu dzīvi visā tās pilnīgumā, visā tās nobeigtībā.

Apgaismība ir brieduma un noturības stāvoklis jebkuros apstākļos. Neatkarīgi no tā, kas notiek, nekas nevar pārtraukt smaidu tavā sirdī. Apgaismība nozīmē iet tālāk par ierobežojošajiem rāmjiem un sajust -  "Man pieder viss, kas pastāv šajā Visumā".

Viegli ir uzzināt, ja apgaismības nav. Tas ir tad, kad mēs sevi ierobežojam ar vārdiem "Es piederu šai konkrētajai vietai", "Es esmu no šīs kultūras" vai "Es piederu šai reliģijai".

Līdzīgi kā saka bērni: "Mans tēvs ir labāks par tavējo," vai "Mana rotaļlieta ir labāka par tavējo". Es domāju, ka lielākā daļa cilvēku visā pasaulē ir iestrēguši savā intelektuālajā attīstībā šajā vecuma grupā. Tikai rotaļlietas ir mainījušās. Pieaugušie saka: "Mana valsts ir labāka par tavējo" vai "Mana reliģija ir labāka par tavējo".

Kristieši saka: "Bībele ir patiesība", un indusi saka: "Vēdas ir patiesība. Tās ir ļoti senas. " Musulmaņi sacīs: "Korāns ir pēdējais Dieva vārds." Mēs godinām kaut ko tikai tāpēc, ka esam no šīs kultūras, nevis par to, kas tas ir.

Ja cilvēks var uzticēties visam, kas pastāv gadsimtiem ilgi, un sajust - "Tas pieder man", tad tas ir briedums. "Tā ir mana bagātība, jo es piederu dievišķajam."

Dievišķais, atbilstoši laikam un telpai, dažādās vietās sniedza dažādas zināšanas. Cilvēks apzinās visu Visumu un var teikt: "Visi šie skaistie ziedi ir no mana dārza".

Visa cilvēka evolūcija ir transformācija no “būt par kaut ko” uz “būt par neko”, un no “būt par neko” par “būt par visu”.

Vai esi pamanījis, ka maziem bērniem ir šī piederības sajūta, šī vienotība, šī nevainība? Kamēr mēs augām, mēs zaudējām šo nevainību un kļuvām viltīgāki. Tumsonīga cilvēka nevainīgums nav vērtīgs, tapat kā nav vērtības viltīga cilvēka nevainībai.

Apgaismība ir reta nevainības un intelekta kombinācija, kad ir vārdi izteiksmei, un tajā pat laikā cilvēks ir ļoti kluss. Šādā stāvoklī prāts pilnībā atrodas pašreizējā brīdī. Viss, kas tev ir nepieciešams,  atklājas dabiskā un spontānā veidā, tu vienkārši sēdi, un dabas dziesma plūst caur tevi.

Kad ir pilnīga harmonija un sinhronitāte darbībā starp labo un kreiso smadzeņu puslodēm, kad simpātiskā un parasimpātiskā nervu sistēmas darbojas harmonijā, tad var teikt, ka tas ir izmainīts apziņas stāvoklis. Šo izmainīto apziņas stāvokli sauc par apgaismību. 

Apgaismībai nav kritēriju. Visi nepieciešamie parametri Tev jau ir. Tas ir pilnīgs noslēpums, kad tā atnaks un uzplauks.