Nodarīt otram kaut ko labu

Tas ir kā?Nodarit labu.jpg

“Nodarīt otram kaut ko labu” ir tad, kad tu saki saviem draugiem, ka nevēlies svinēt savu dzimšanas dienu, bet kā atbilde skan “mēs atnāksim jebkurā gadījumā”, kad māte “pa kluso” no rīta ieiet tavā un vīra/sievas guļamistabā, lai aplaistītu puķes, kad vecmāmiņa ar vislabākajiem nodomiem mazbērnam spiež mutē vēl vienu ēdiena karoti. Visas šīs lietas ir vardarbība un tavu personīgo robežu pārkāpšana.

Viss ko tu dari pret cita cilvēka gribu ir vardarbība un viņa robežu pārkāpšana. Jebkurš tavs komentārs par kāda cita cilvēka frizūru, apģērbu, partnera izvēli vai dzīvesveidu, ir vardarbība un robežu pārkāpšana. Ja noraidi dēla draudzeni vai meitas draugu, ja mēģini pārveidot savu partneri, ja vēlies padarīt darbinieku "ērtāku" – tu realizē vardarbību un pārkāp otra cilvēka robežas.

Runa neiet par - teikt vai neteikt kritiku, skaidrot vai neskaidrot bērnam sabiedrībā pieņemtās dzīves normas. To visu var un vajag darīt, bet ir dažādi veidi kā to darīt, piemēram, laipni paskaidrot, ka ir alternatīvas, vai aicināt apdomāt rīcības sekas u.tml.

Vardarbība, ir arī tad, ja piespied humanitāri domājošu jaunieti studēt ekonomiku, jo "kam gan tā literatūra ir vajadzīga". Vardarbība ir tad, ja puisim/meitenei neļauj precēties pēc mīlestības un nosūti viņu ārzemju praksē “viņa paša nākotnes dēļ”.

“Nodarīt otram kaut ko labu” ir ceļš uz elli. Tā ir savu stereotipu un vērtību uzspiešana citai personai. Un šis ir augsts liekulības līmenis, jo “labā nodarīšana” vienmēr ir maskēta ar moto "Es to daru tevis paša labā."

Nav vispārēja labumu. Ir individuālā laime. Pilnīgi noteikti, ikvienam tā ir sava. Vai tu nekad nēesi kļūdījies? Vai nepieļauj domu, ka tas ko tu dari “it kā labu” otram cilvēkam, nav tava kārtējā ķļūda?  Nebūt ne vienmēr tu zini, kāds ir tavs ceļš pie laimes. Pilnīgi noteikti tu nezini kāds ceļš ir jāiet citam cilvēkam. Tas kas ir labs un noderīgs tev, var būt degradējošs, neinteresants, garlaicīgs citam cilvēkam

Tāpēc, pirms darīt otram kaut ko labu, pajautā viņam, vai tava rīcība atbilst viņa izpratnei par to, kas ir “labs”. Atbilde tevi bieži pārsteigs, ja vien gribēsi to dzirdēt. Ja tā nedarīsi tavas labi domātās darbības būs nevis palīdzība un labi darbi, bet gan savas gribas uzspiešana, otra cilvēka robežu ignorēšana, tāda  “labā nodarīšana”, kas būtībā ir maskēta agresija.

Palīdzi otram tik labi cik vien spēj, ja viņš to lūdz. Ja kāds noraida tavu palīdzību, pieņem to ar cieņu.